«...Pietiek tikai nobaudīt tasīti aromātiskas melnas kafijas, un vienā mirklī viss uzliesmo, domas šaudās pa galvu kā lielas armijas bataljoni kaujas laukā...» — tā rakstīja izcilais rakstnieks un izsmalcinātais gardēdis Onorē de Balzaks. Kafijas pozitīvās īpašības skaidro ar to, ka daba šajā savdabīgajā dzērienā ir apvienojusi visdažādākās vielas. Jaunākās ķīmiskās analīzes metodes liecina par vairāku simtu komponentu esamību kafijā. Šī kombinācija arī rada to, ko mēs varam izjust, — dzēriena garšu un aromātu. Tie, saprotams, ir atkarīgi no kafijas šķirnes un tipa, grauzdēšanas metodes un pagatavošanas tehnoloģijas — tā kā ir milzum daudz variantu un iespēju!

Neapstrādātu kafijas sēklu sastāvā ietilpst kofeīns,

trigonellīns, hlorogēnskābe, olbaltumvielas, minerālsāļi.

Grauzdēšanas procesā notiekošās ķīmiskās izmaiņas ir ļoti

sarežģītas un vēl nav pietiekami izpētītas. Par sarežģītajām

pārveidošanās reakcijām var runāt kaut vai tāpēc,

ka kofeols (viela, kas nosaka grauzdētas kafijas smaržu)

ietver vairāk nekā 70 aromātvielu.

Kāpēc dažiem cilvēkiem kafija uzlabo miegu un kļūst par trankvilizatoru, bet citiem, gluži otrādi, iedzerot pirms gulētiešanas, tā rada miega traucējumus un uzbudina? Uzskata, ka cilvēki, kuriem ir pazemināts arteriālais spiediens, labi guļ pēc kafijas iedzeršanas, jo tā labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, paaugstinot spiedienu līdz normālam līmenim.